NIS2 un tas, ko vēlas redzēt auditors
NIS2 attiecas uz vidējiem un lieliem uzņēmumiem noteiktās nozarēs, un auditors prasīs, lai jūsu sistēmas parāda, kam ir piekļuve, kas tiek reģistrēts un kā tiek ziņots par incidentiem.
- Publicēts
- Atjaunināts
- Lasīšanas laiks
- 8 min lasīšanai
- Redaktors
- David Lahuta
Īsumā
NIS2 direktīva attiecas uz vidējiem un lieliem uzņēmumiem 18 uzskaitītās nozarēs, no enerģētikas un veselības līdz ražošanai, pārtikai un digitālajiem pakalpojumiem, kā arī uz dažiem citiem subjektiem neatkarīgi no lieluma.13 Ja tā attiecas uz jums, drošības pasākumi jāapstiprina uzņēmuma vadībai, kas par tiem var tikt saukta pie atbildības.1 Jūsu sistēmām jāspēj parādīt, kam pie kā ir piekļuve, kas notika un kad, un ka par incidentu iespējams ziņot 24 stundu laikā.1 Tas attiecas arī uz jūsu piegādātājiem. Direktīva prasa izvērtēt to drošības praksi, tostarp to, kā tie izstrādā programmatūru.1 Latvijā direktīvu ievieš Nacionālās kiberdrošības likums, kas stājās spēkā 2024. gada 1. septembrī.6
Vai NIS2 attiecas uz mums?
To izšķir divas lietas, nozare un uzņēmuma lielums.
Vispirms nozare. Direktīva divos pielikumos uzskaita 18 nozares.1 I pielikumā ir sevišķi kritiskās nozares, piemēram, enerģētika, transports, banku pakalpojumi, veselība, dzeramais ūdens, digitālā infrastruktūra, IKT pakalpojumu pārvaldība starp uzņēmumiem, valsts pārvalde un kosmoss.1 II pielikumā ir citas kritiskās nozares, piemēram, pasta un kurjeru pakalpojumi, atkritumu apsaimniekošana, ķimikālijas, pārtika, ražošana, digitālo pakalpojumu sniedzēji un pētniecība.1 Ražošana šeit nozīmē tikai konkrētas apakšnozares, tostarp medicīnisko ierīču, datoru un elektronisko izstrādājumu, elektroiekārtu, mašīnu, automobiļu un citu transportlīdzekļu ražošanu.1
Tad lielums. Direktīva attiecas uz šo nozaru subjektiem, kas pēc ES mazo un vidējo uzņēmumu definīcijas ir vismaz vidēji uzņēmumi.1 Pēc šīs definīcijas mazā uzņēmumā strādā mazāk nekā 50 cilvēku, un tā gada apgrozījums vai bilances kopsumma nepārsniedz 10 miljonus EUR.2 Vidējā uzņēmumā strādā mazāk nekā 250 cilvēku, un tā apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR vai bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus EUR.2 Tātad, pēc mūsu izpratnes, uzņēmums kādā no uzskaitītajām nozarēm, kurā strādā 50 vai vairāk cilvēku vai kura apgrozījums un bilances kopsumma abi pārsniedz 10 miljonus EUR, parasti ietilpst direktīvas darbības jomā. Mazie un mikrouzņēmumi parasti neietilpst. Lielumu nosaka, ņemot vērā arī partneruzņēmumus un saistītos uzņēmumus, tāpēc mazam uzņēmumam, kas ir daļa no lielākas grupas, tas jāpārbauda.2
Uz dažiem subjektiem direktīva attiecas neatkarīgi no lieluma. Piemēram, uz publisko elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, uzticamības pakalpojumu sniedzējiem, augstākā līmeņa domēnu nosaukumu reģistriem un uz dalībvalstī vienīgo tāda pakalpojuma sniedzēju, kas ir būtisks sabiedrībai.1
Subjekti, uz kuriem direktīva attiecas, iedalās divās grupās. Būtiskās vienības galvenokārt ir lielie uzņēmumi I pielikuma nozarēs.1 Svarīgās vienības ir visi pārējie.1 Pienākumi ir tie paši, atšķiras uzraudzība.
Ko noteikumi vienkāršos vārdos prasa no jūsu sistēmām?
Pamatā ir 21. pants. Uzņēmumiem, uz kuriem direktīva attiecas, jāveic atbilstīgi un samērīgi tehniski, operatīvi un organizatoriski pasākumi, lai pārvaldītu riskus sistēmām, uz kurām balstās to darbība.1 Samērīgi nozīmē, ka pasākumu apjoms ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā uzņēmums ir pakļauts riskiem, no tā lieluma un no incidentu iespējamā smaguma.1 Pantā uzskaitītas vismaz desmit jomas.1 Tabulā tās aprakstītas vienkāršos vārdos, un blakus norādīts, kas sistēmai jāspēj parādīt.
| Pienākums 21. pantā | Kas jūsu sistēmām jāspēj parādīt |
|---|---|
| Riska analīze un drošības politika | Rakstiska politika, ko apstiprinājusi vadība, un apzināto risku saraksts |
| Incidentu risināšana | Ka incidents tiek pamanīts, tā laiks reģistrēts un rīcība dokumentēta |
| Darbības nepārtrauktība, rezerves kopijas, atjaunošana pēc avārijas | Rezerves kopijas, kas tiešām pastāv, un pārbaudīta atjaunošana |
| Piegādes ķēdes drošība | Piegādātāju saraksts un tas, ko katra piegādātāja līgums nosaka par drošību |
| Droša iegāde, izstrāde un uzturēšana, rīcība ievainojamību gadījumā | Kā drošības nepilnības tiek atrastas, novērstas un reģistrētas, un kas apstiprināja katru izmaiņu |
| Pārbaude, vai pasākumi darbojas | Testu, pārskatīšanu un auditu rezultāti |
| Kiberhigiēnas pamatprakse un apmācība | Kas tika apmācīts un kad |
| Kriptogrāfija un attiecīgā gadījumā šifrēšana | Kuri dati ir šifrēti un kā tiek glabātas atslēgas |
| Cilvēkresursu drošība, piekļuves kontrole, aktīvu pārvaldība | Kam pie kā ir piekļuve, kas to piešķīra, un sistēmu un datu saraksts |
| Daudzfaktoru autentifikācija un droši sakari | Kurām pieteikšanās reizēm vajadzīgs otrs apstiprinājums, piemēram, kods no tālruņa |
Tabulu papildina vēl divi pienākumi. Pirmkārt, pārvaldes struktūrai, piemēram, valdei, šie pasākumi jāapstiprina un jāpārrauga, un to var saukt pie atbildības par pārkāpumiem.1 Tās locekļiem arī jāiziet apmācība.1 Komisija to raksturo kā augstākās vadības pārskatatbildību.3
Otrkārt, par nozīmīgu incidentu jāziņo vairākos posmos nacionālajai datordrošības incidentu reaģēšanas vienībai (CSIRT) vai kompetentajai iestādei.1 Agrīnais brīdinājums jāiesniedz 24 stundu laikā no brīža, kad par incidentu kļuvis zināms, paziņojums par incidentu 72 stundu laikā un galīgais ziņojums ne vēlāk kā mēnesi pēc paziņojuma.1 Incidents ir nozīmīgs, ja tas ir radījis vai var radīt nopietnus darbības traucējumus vai finansiālus zaudējumus vai ievērojamu kaitējumu citiem.1 Praksē 24 stundu termiņu var ievērot tikai tad, ja jūsu sistēmas reģistrē, kad notika kaut kas neparasts un kas to pamanīja.
Noderīgs veids, kā šo darbu sakārtot, ir NIST Kiberdrošības ietvars 2.0, ASV Nacionālā standartu un tehnoloģiju institūta vadlīnijas, ko var izmantot jebkura organizācija neatkarīgi no lieluma vai nozares.5 Tas drošības rezultātus grupē sešās funkcijās, pārvaldīt, identificēt, aizsargāt, atklāt, reaģēt un atjaunot.5 Tas neaizstāj direktīvu, taču tā sešas funkcijas aptver tās pašas jomas, ko tabula iepriekš.
Ko jautāt programmatūras piegādātājam?
Direktīva piegādātājus uzskata par daļu no jūsu pašu drošības. Piegādes ķēdes drošība aptver attiecības ar tiešajiem piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem.1 Izvēloties pasākumus, jāņem vērā katra piegādātāja ievainojamības, tā produktu kvalitāte un drošības prakse, tostarp drošas izstrādes procedūras.1
ES Kiberdrošības aģentūra ENISA ir publicējusi tehniskas vadlīnijas, kas rāda, kā tas izskatās praksē.4 Tās paredzētas subjektiem, uz kuriem attiecas Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/2690, piemēram, mākoņdatošanas, datu centru un pārvaldītu pakalpojumu sniedzējiem un tiešsaistes tirdzniecības vietām.4 To līgumos ar piegādātājiem attiecīgā gadījumā jāietver turpmāk minētie punkti.4 Citiem uzņēmumiem šis saraksts nav saistošs, taču tas ir labs jautājumu kopums jebkuram tādas sistēmas piegādātājam, no kuras esat atkarīgi.
- Kādas drošības prasības piegādātājs līgumā apņemas ievērot?4
- Vai piegādātājs bez nepamatotas kavēšanās jums paziņos par incidentu, kas apdraud jūsu sistēmas?4
- Vai jums ir tiesības auditēt piegādātāju vai saņemt tā audita ziņojumus?4
- Vai piegādātājs novērsīs ievainojamības, kas apdraud jūsu sistēmas?4
- Vai piegādātājs drīkst piesaistīt apakšuzņēmējus, un vai uz tiem attiecas tās pašas drošības prasības?4
- Kas notiek ar jūsu datiem, kad līgums beidzas?4
Pievienojiet dažus savus jautājumus par pašu programmatūru. Vai tā var parādīt, kam pie kā ir piekļuve un kas to mainīja? Vai tā glabā ierakstus par to, kas ko darīja, un vai tos neviens nevar nemanāmi izmainīt? Cik ātri tiek novērsta zināma drošības nepilnība, un kas to apstiprina? Vai varat paņemt līdzi savus datus un ierakstus?
Ko auditors vēlēsies redzēt pārbaudes dienā?
Pierādījumus, nevis nodomus. Direktīva dod iestādēm tiesības pieprasīt dokumentētu drošības politiku, piekļuvi datiem un dokumentiem un pierādījumus, ka politika tiek īstenota, piemēram, drošības auditu rezultātus un tiem pamatā esošos pierādījumus.1
Cik bieži tas notiek, ir atkarīgs no tā, kurā grupā esat. Būtiskajām vienībām var veikt regulārus un mērķtiecīgus drošības auditus, pārbaudes uz vietas un izlases pārbaudes.1 Svarīgās vienības uzrauga ex post, tas ir, tad, kad ir pierādījumi vai norādes, ka tās varētu neievērot prasības.1 Mērķtiecīga audita, ko veic neatkarīga struktūra, izmaksas parasti sedz auditētais uzņēmums.1
ENISA vadlīnijās katrai prasībai minēti pierādījumu piemēri.4 Attiecībā uz piekļuves tiesībām tie ir skaidri definētas lietotāju lomas, centrāls visu piešķirto piekļuvju reģistrs ar izmaiņu datumiem, apstiprināti piekļuves pieprasījumi, periodiska piekļuves tiesību pārskatīšana un žurnāli par katru piekļuves tiesību izmaiņu ar laika zīmogiem un lietotājvārdiem.4 Attiecībā uz notikumu žurnalēšanu tie ir žurnalēšanas iestatījumi, žurnālfailu paraugi un pašu žurnālu aizsardzības pasākumi.4 ENISA norāda, ka saraksts ir indikatīvs un ka to, cik stingri uzraudzīt, lemj katras valsts iestādes.4
No tā izriet praktisks kontrolsaraksts pārbaudes dienai.
- Drošības politika ar datumu, kad to apstiprināja vadība.
- Jūsu sistēmu un datu saraksts, norādot katra īpašnieku.
- Katrai svarīgai sistēmai saraksts, kam ir piekļuve, un tā pēdējā pārskatīšana.
- Pieteikšanās, izmaiņu un administratīvo darbību ieraksti, kas glabāti tā, lai tos nevarētu mainīt.
- Incidentu rīcības procedūra un pēdējā incidenta vai mācību dokumentācija.
- Pēdējā atjaunošanas no rezerves kopijas pārbaude.
- Piegādātāju saraksts ar katra līguma drošības noteikumiem.
- Vadības un darbinieku apmācību uzskaite.
Ar ko sākt?
Vispirms noskaidrojiet, vai direktīva uz jums attiecas, jo no tā izriet viss pārējais.
- Salīdziniet savu nozari ar abiem pielikumiem un savu lielumu ar ES definīciju.12 Pēc tam pārbaudiet, ko prasa Nacionālās kiberdrošības likums, tostarp pašvērtējumu, paziņošanu un termiņus.
- Uzskaitiet sistēmas, bez kurām jūsu uzņēmums nevar strādāt, un katras sistēmas piegādātājus.
- Katrai no šīm sistēmām izmēģiniet iepriekš minēto kontrolsarakstu. Pierakstiet, ko sistēma var parādīt šodien un ko nevar.
- Izspēlējiet incidenta pirmās 24 stundas, no brīža, kad to pamana, līdz agrīnajam brīdinājumam.1
- Iesniedziet rezultātus apstiprināšanai vadībai, jo saskaņā ar direktīvu tā par tiem atbild.1
Trūkumi, ko atklāj 3. solis, parasti ir konkrēti, piemēram, sistēma, kurā nav ierakstu par to, kas ko mainīja, un tos var novērst.
Komisija 2026. gada 20. janvārī ierosināja mērķtiecīgus NIS2 grozījumus, lai direktīvu padarītu skaidrāku un vienkāršāku.3 Šī raksta tapšanas laikā Komisijas lapā tie aprakstīti kā priekšlikums, tāpēc šajā ceļvedī ņemta vērā direktīva tās pašreizējā redakcijā.
Latvijā
Latvijā NIS2 ievieš Nacionālās kiberdrošības likums, pieņemts 2024. gada 20. jūnijā, spēkā kopš 2024. gada 1. septembra un pēdējo reizi grozīts 2026. gada 4. jūnijā.6 Direktīvas būtiskās un svarīgās vienības likumā sauc par būtisko pakalpojumu sniedzējiem un svarīgo pakalpojumu sniedzējiem.6
Iestādes. Kompetentā iestāde ir Aizsardzības ministrijas Nacionālais kiberdrošības centrs (NKC).6 Privātajiem uzņēmumiem kiberincidentu novēršanas institūcija (CSIRT) ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta CERT.LV.6
Pašvērtējums un paziņošana. Uzņēmums pats izvērtē, vai atbilst būtisko vai svarīgo pakalpojumu sniedzēja statusam, un, ja atbilst, mēneša laikā paziņo par to NKC. Pirmais termiņš bija 2025. gada 1. aprīlis.6
Kiberdrošības pārvaldnieks un pašvērtējuma ziņojums. Trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma jānosaka kiberdrošības pārvaldnieks.6 NKC jāiesniedz pašvērtējuma ziņojums, pirmo reizi līdz 2025. gada 1. oktobrim.6
Audits. Likums neparedz regulāru auditu. Ja ir aizdomas par pārkāpumu, NKC var veikt auditu pats vai likt veikt ārēju auditu uz uzņēmuma rēķina.6 Tāpēc šī raksta kontrolsaraksts noder, lai pierādījumi būtu gatavi jebkurā brīdī.
Ziņošana un sodi. Par nozīmīgu kiberincidentu agrīnais brīdinājums jāiesniedz 24 stundu laikā un sākotnējais ziņojums 72 stundu laikā, uzticamības pakalpojumu sniedzējiem abi 24 stundu laikā.6 Maksimālais naudas sods ir 10 miljoni EUR būtisko pakalpojumu sniedzējiem un 7 miljoni EUR svarīgo pakalpojumu sniedzējiem. Sods līdz 2 % vai 1,4 % no neto apgrozījuma piemērojams tikai tad, ja uzņēmuma apgrozījums pārsniedz 500 miljonus EUR.6
Cik bieži pašvērtējuma ziņojums jāiesniedz, nosaka Ministru kabineta noteikumi, kurus neesam pārbaudījuši. Par to jautājiet NKC.
Nākamais solis
Ja tas jums noderētu, labprāt tikšanās laikā kopā ar jums aplūkosim vienu no jūsu sistēmām un paskatīsimies, ko tā jau šodien var parādīt auditoram un kas tai vēl būtu vajadzīgs. Mēs izstrādājam biznesa sistēmas un lietotnes pēc pasūtījuma, kurās piekļuves kontrole, ieraksti par to, kas ko darīja, un dokumentācija ir iestrādāti jau no paša sākuma, tāpēc tās ir gatavas auditam. Par sertifikāciju lemj auditors, mēs piegādājam programmatūru un pierādījumus.
Avoti
- 1. Directive (EU) 2022/2555 (NIS2), Articles 2, 3, 20, 21, 23, 32 to 34 and Annexes I and II, EUR-Lex. Skatīts 2026. gada 17. novembris
- 2. Commission Recommendation 2003/361/EC on the definition of micro, small and medium-sized enterprises, Annex Article 2, EUR-Lex. Skatīts 2026. gada 17. novembris
- 3. European Commission, NIS2 Directive, securing network and information systems. Skatīts 2026. gada 17. novembris
- 4. ENISA, NIS2 Technical Implementation Guidance, June 2025, version 1.0. Skatīts 2026. gada 17. novembris
- 5. NIST, The NIST Cybersecurity Framework (CSF) 2.0, CSWP 29, 26 February 2024. Skatīts 2026. gada 17. novembris
- 6. Nacionālās kiberdrošības likums, likumi.lv. Skatīts 2026. gada 17. novembris
Izmaiņu vēsture
- Publicēts.